Rioja ir salīdzinoši neliels reģions, kas atrodas Spānijas ziemeļos un robežojas ar Kastīliju – Leonu, Aragonu, Navarru un Basku zemi. Turklāt liela daļa tā platības atrodas autonoma apgabala La Rioja teritorijā, bet virkne vīna dārzu atrodas Navarras un Basku zemes savienojumā. Riojas robežas tiek noteiktas ar kalnu grēdām, ziemeļos – Sjerra de Kantabrija, dienvidos – Sjerra de la Demanda. Turklāt pats reģions atrodas Ebro upes ielejā; to šķērso arī septiņas tās ietekas (vienas no tām nosaukums – Oja – radīja nosaukumu „Rioja”), veidojot dažādas otršķirīgas ielejas, kas ir aizsargātas no aukstajiem vējiem, kurās arī ir izvietojušies vīna dārzi. Kopumā to platība Riojā šobrīd veido aptuveni 60 tūkst. ha. Gandrīz visi Riojas vīna dārzi ir ļoti mazi – no 0,1 līdz 2 ha. 

 

Vīna ražošanas rajons tiek dalīts trīs zonās: Rioja Alta, Rioja Baja, Rioja Alavesa. 

Ziemeļu zona – Rioja Alta; vīna dārzu platības šeit ir pašas lielākās (gandrīz 25 tūkst. ha.). Rioja Alta atrodas zem Atlantijas okeāna ietekmes: vasara šeit ir karsta, nokrišņu izkrīt maz, taču agrā pavasarī gadās salnas. Augsne visdažādākā – kaļķis un māls šeit tiek satikts ar vienādu biežumu. 

 

Rioja Alta galvaspilsēta ir Haro. XIX gadsimtā pēc ziņas no Bilbao, kas bija šīs ēras galvenā okeāna osta un lielākais ražošanas centrs Spānijā, atvēršanas, ap Haro pilsētas dzelzceļa staciju tika izbūvētas pazemes noliktavas. 

Vīni, kas ir ražoti šajā rajonā, ir spēcīgi, pilnīgi, ar augstu skābumu un vidēju alkohola saturu – atšķiras ar lielāku izturēšanas potenciālu. 

 

Rioja Alavesa ir leģendārs Riojas rajons, kura teritorijā ir saglabājušās pazemes noliktavas, kas celtas pirms vairāk kā simts gadiem. Šī ir pati mazākā zona (vīna dārziem ir atvēlēts ne vairāk kā 12 tūkst. ha); tā atrodas Ebras upes ziemeļu krastā un it kā ieiet Rioja Alta zonā. Šeit klimats ir tuvāks Vidusjūras tipam (siltāks nekā Rioja Altā), lielākoties kaļķaina augsne. 

Kā baltiem, tā arī sarkaniem vīniem, kas tiek ražoti Rioja Alavesā, raksturīgs neparasts, svaigs, tīrs un spilgts aromāts. Tos biežāk lieto jaunus, tomēr šie vīni atšķiras ar izcilu kvalitāti. 

 

Rioja Baja ieņem dienvidaustrumu reģiona daļu. Klimats šeit ir Vidusjūras, pietiekami sauss, kas pakļauts siltajiem vējiem, gandrīz izslēgtas temperatūras svārstības un salnas. Vīna dārzu platības šajā zonā veido nedaudz mazāk par 21 tūkst ha. Pamatā kultivē Garnacha, Tempranillo sarkanās šķirnes un Viura balto šķirni. Vīni, kas tiek ražoti šeit ir salīdzinoši koncentrēti, apveltīti ar izteiktu augļu aromātu un raksturīgi augstu alkohola saturu. 

 

Tempranillo ir vietējā ražojuma pamata šķirne, no kuras ražo elegantus, aromātiskus vīnus ar oriģinālu garšu. 

Garnacha – palīgšķirne sarkanajiem vīniem (palielina spirta saturu, bagātina garšu un aromātu), bet rozā vīniem no Garnacha konkurentu vienkārši nav. 

Masuelo piešķir Crianza, Reserva, Gran Reserva vīniem neatkārtojamu burvību, padarot tos par universāliem pie jebkura galda, zivs vai gaļas. Šī tradicionālā Riojai šķirne tiek kultivēta senos vīna dārzus. 

Graciano – spāņu šķirne, visapveltītākā ar aromātu Riojas šķirne. Tā ir ļoti noturīga pret slimībām, vīni no tās atšķiras ar koši sarkanu krāsu, augstu skābuma līmeni un ļoti smalku aromātu. 

Atļautās baltās šķirnes: Viura, Malvasia un Garnacha Blanca. 

Viura – spāņu šķirne, kas tiek audzēta ne tikai Riojā, bet tā ir arī atzīta par galveno balto šķirni. Pamatojoties uz seno tradīciju, Viuras baltie vīni tiek izturēti mucās, kas ievērojami uzlabo to īpašības. 

Malvasia– pasaulē audzē vairākas šķirnes ar vienu nosaukumu, bet Riojas Malvasia nav līdzīgu. Platība priekš tās ir ierobežota, vīni tiek iegaumēti ar specifisku aromātu un biezu struktūru. Riojā dod priekšroku Viura un Malvasia maisījumam, kas piešķir baltajiem vīniem jaunas garšas un smaržas noskaņas. 

Baltā Garnacha ieņem pašu mazāko platību. Šī senā šķirne paaugstina spirta saturu un piedod tiem nepieciešamo skābuma līmeni. 

 

Riojā tiek ražoti sausie vīni – sarkanie, baltie un rozā. Vairāk sarkano (balto un rozā ražošana ir mazāk ievērojama) – spilgti nokrāsotie, ar spēcīgu un svaigu aromātu. To maisījumā, kā parasti, dominē Tempranillo. Rozā Riojas vīniem ir spilgta krāsa ar izteiktu buķeti (šajā gadījumā nozīmīgāku lomu spēlē Garnacha Tinta šķirne). Baltie – graciozie vīni bāli – salmu krāsā ar zaļganīgu atspulgu, parasti tiek radīti uz Viura šķirnes pamata. 

 

Viens no pamatfaktoriem, kas nosaka vīna kvalitāti, Riojā vienmēr ir bijis tā izturēšana. Vīni noveco ozola mucās ar tilpumu 225 litri dažāda laika garumā, iegūstot vēl lielāku sarežģītību un eleganci. Atkarībā no šķirnes izturēšanas, tiek noteikts vīna tips. 

 

Riojas jaunie vīni vai nu netiek izturēti ozola mucās vispār, vai tiek pakļauti neilgai izturēšanai. 

Crianza nozīmē izturēšanu ozolā ne īsākā laika periodā kā 12 mēneši; tie nonāk pārdošanā trešajā gadā pēc ražas novākšanas.

Reserva sarkanie vīni tie izturēti kā minimums trīs gadus, no tiem – ne mazāk kā viens gads ozola mucā. Šī tipa baltie un rozā vīni tiek izturēti sešus mēnešus mucās un tiek tirgoti trešajā gadā pēc ražas novākšanas. 

Gran reserva vīni, tiek ražoti labākajos gados – noveco ne mazāk kā divus gadus mucās un trīs – pudelēs.